Información detallada

Dzintra Astrīda Purviņa – dzimusi kā Dzintra Avotiņa, 1945.gada 9.jūnijā Stāmerienas pagastā. Kristīta.
Mamma Anna Millija strādāja pastā, tēvs Ernests Eduards bija strādnieks. Ģimenē auga arī Dzintras jaunākais brālis Egons.
Dzintra Astrīda mācījusies Stāmerienas pamatskolā, pirmo klasi gan pabeidza Rīgas Franču licejā, kad ģimene dzīvoja Rīgā, pēc tam absolvēja Gulbenes vidusskolu. Pēc vidusskolas viņa strādāja Gulbenē, tolaik izpildkomitejā par sekretāri, tomēr Dzintras Astrīdas lielais sapnis bija studēt medicīnu. Viņa pārcēlās uz Rīgu, kur pabeidza Medicīnas skolu ar Izcilību, un ilgus gadus savas mediķa profesionālās zināšanas īstenoja, strādājot par zobu tehniķi.
1968.gadā apprecējās ar Pēteri Purviņu, un ģimenē piedzima divi bērni: dēls Didzis un meita Lelde. Vēl padomju gados paralēli zobārstes tehniķes darbam Dzintra Astrīda tiecās saskatīt visus skaisto sevi apkārt, un viņas lielā interese bija amatniecība un lietišķā māksla. Viņa mācījās amatniecības prasmes dažādos kursos, apguva dzintara rotu veidošanas prasmi un veidoja dažādus mākslinieciskus priekšmetus no ādas, un sāka strādāt uzņēmumā “Daiļrade”. Būdama neatlaidīga un mērķtiecīga, Dzintra Astrīda apguva rotkales amatu, nenogurstoši mācījās pulēt un apstrādāt dzintaru, ar roku darbu īpašā autortehnikā mācēja smalki izlocīt metāla stiprinājumus dzintara rotām. Latvijas Amatniecības kamerā viņa ieguva Tautas daiļamata meistares nosaukumu. Dzintra Astrīda aktīvi darbojās tautas lietišķās mākslas studijā “Zīle”, un tas pavēra ceļu arī uz tautas lietišķās mākslas izstādēm – viņas darinātās dzintara rotas bija skatāmas izstādēs Rīgā un savulaik arī Maskavā. Dzintra Astrīda daudz strādāja arī mājās.
Kad nāca Atmodas laiks, Dzintra ar vīru Pēteri bija mūsu valstij tik zīmīgo Atmodas procesu dalībniece, ar vīru un bērniem viņi piedalījās savulaik gan vēsturiskajā tautas piemiņas manifestācijā pie Brīvības pieminekļa 1987.gada 14.jūnijā, kopā ar ģimeni stāvēja arī Baltijas ceļā. Tieši Atmodas laiks bija būtisks pagrieziena punkts Dzintra Astrīdas garīgajā dzīvē. Sekojot dēlam Didzim, Dzintra Astrīda sāka nopietni interesēties par evaņģēliski luteriskās baznīcas mācību, un deviņdesmito gadu sākumā iesvētījās Rīgas Doma draudzē, viņa bija aktīva raidījuma “Luterāņu stunda” klausītāja. Vairāk nekā desmit gadus Dzintra Astrīda pašaizliedzīgi, ar vislielāko rūpību ikdienā kalpoja Rīgas Doma draudzē. Viņa regulāri posa baznīcas altāri, veidoja skaistus ziedu pušķus un kompozīcijas altārim, kur varēja likt lietā arī savas apgūtās floristes prasmes un talantus, un rūpējās arī par Doma dārzu. Dzintra Astrīda ik dienu nenogurstoši rūpējās par kārtību Rīgas lielākajā luterāņu dievnamā, un darbojās arī Rīgas Doma draudzes padomē. Par ilggadējo, uzticīgo un pašaizliedzīgo kalpošanu Baznīcai un Rīgas Doma evaņģēliski luteriskajai draudzei Dzintra Astrīda apbalvota ar Uzticības vairogu.
Kad dēla Didža un vēlāk arī meitas Leldes ģimenē piedzima bērni, Dzintra Astrīda nesavtīgi savu laiku veltīja pieciem mazbērniem. Apbrīnojama bija viņas enerģija un nenogurstošā spēja par visiem parūpēties. Viņas mīlēja un loloja savus 5 piecus mazbērnus – Lindu, Ralfu, Dominiku, Danielu un Marku.
Mīļā, smaidīgā un optimistiskā ome! Dzintra Astrīda bija tā, pie kuras katros Ziemsvētkos un Lieldienās visa ģimene sapulcējas kopā, viņa parūpējās par krāšņu svētku eglīti un dāvanām, mīļiem apsveikumiem un novēlējumiem savā kaligrāfiski izkoptajā rokrakstā , un, protams, gardām pusdienām. Dzintrai Astrīdai piemita jaunatklājējas un mazliet avantūristes gars, viņa bija vienmēr gatava dzīvespriecīgi ar mazbērniem šļūkt ar ragaviņām no kalna, doties garās pastaigās gar jūru, viņa allaž rūpējās, lai mazbērnus aizvestu savulaik uz bērnudārzu, pulciņiem un sporta nodarbībām, lai viņi būtu veseli un apčubināti.
Pēdējos teju desmit gadus Dzintras Astrīdas aizraušanās bija izlolotais dārzs Ikšķilē, ko palīdzēja kopt viņas bērni - Lelde un Didzis. Dārzs ar krāšņiem, smaržīgiem ziediem, ziedu krūmiem, un lielu siltumnīcu. Vieta, kur atveldzēties, lūkoties Ikšķiles saulrietos un vienmēr ciemos gaidīt bērnus un mazbērnus. Dzintra Astrīda aktīvi interesējās par visu jauno kultūrā un mākslā, bieži kopā ar meitu un mazbērniem devās uz mākslas izstādēm un ar prieku baudīja operas izrādes.
Viņa bija nenogurstoša optimiste ar dzirkstošiem, skanīgiem smiekliem. Vitāla, apveltīta ar milzīgu enerģiju, darba spējām un darba mīlestību, neatlaidīgu spītu, un vēlmi visu, kam pieķērās, paveikt izcili. Un visam pāri - labestību un brīnišķīgu humora izjūtu.