Detalizēta informācija

Nodarbes: Diriģents, pedagofs, mūziķis

GRAPS-GRĀFS Igors Gunārs ( * 1925. 3. IX Liepājā - † 2013. 18. III Cēsīs, pārpelnots) – čellists, pedagogs, diriģents. Māte dzied. Katrīna Aizpore-G, tēvs operdzied. Aleksandrs G., kurš no bērnības ievadījis G. mūzikas izpratnē. Vārdu ieguvis, pateicoties Borodina operas varonim, ko tēvs tolaik atveidojis Liepājas operā. Vecāku iespaidā jau 12 g. vecumā zinājis no galvas daudzas operas. No 1928 ģim. dzīv. Rīgā, kur g. māc. Rīgas 23. Kronvalda psk. (1933-38). Tur no 8 g. vecuma apguvis klaviersp. pie dziedāš. skolot. B. Muižnieka, no 13 g. vecuma privāti māc. čella spēli sākumā pie A. Ozoliņa (1938-39), vēlāk pie A. Ciemiņa un E. Viļņa. 1938-43 izglītojies Rīgas 1. ģimn., 1940-43 stud. LK A. Ozoliņa čella klasē. No 1942 spēl. kafejnīcas Luna ansamblī Rīgā u.c. izklaides mūz. orķestros). Lai izvairītos no darba dienesta Vācijā, 1943 rudenī ar mātes palīdzību ieguvis vietu Cēsu policijas pūt. orķ., kur spēl. mazās bungas un apguvis arī metāla pūšamo instr. spēli, tad bijis Rīgas Rd  A. Korneliusa džeza kapelas mūziķis (1944). 1944.g. VII  iesaukts Latv. leģionā, kur  kopā ar  E. Fogelmani, J. Bāci un E. Vanagu spēl. Kara ziņotāju rotas  stīgu kvartetā. Vēlāk nonācis Gdaņskā, Polijā kur kopā ar citiem Rīgas mūziķiem spēl. 15. divīzijas pūt. orķ. un piedal. konc. stīgu  kvarteta sastāvā (1944-45). Kara beigas sagaidījis Helas pussalā, tad nonācis filtrācijas nometnē  Uhtā, Komi republikā, kur iesaistīts vietējā kult. nama darbā un spēl. t-ra orķestrī. 1946 pārvests uz darba nometni Narvā, Igaunijā, kur kopā  ar 16 tur sastaptajiem mūziķiem, kuru vidū bijuši arī latv. I. Krastiņš, E. Vanags, H. Putriņš u.c., izveidojis džeza ansambli. 1950 rudenī bez vecākiem, mājokļa un iztikas līdzekļiem atgriezies Rīgā, kur spēl. restorānā Kaukāzs, bet, saņēmis aizliegumu dzīvot Rīgā, bijis spiests atgriezties Igaunijā. 1951-56 bijis čellu grupas koncertm. Tartu t-ra Vanemuine orķ. un  mācījies Tartu H. Ellera MV (1951-52 un 1954-56). 1952 dib. un  vad. amatieru simf. orķ., ar kuru 1956 piedal. 1. Baltijas studentu dz. sv. Gaudeamus Tartu. Vēlāk dibin. un  vad. arī Tartu U džeza ansambli. 1956 izturējis konkursu un kļuvis par Tallinas radio simf. orķ. mūziķi, bieži spēl. arī t-ra Estonia operas orķ. un dažādos izklaides ans., turpin. mācības Tallinas G.Otsa MV, kuru beidzis  1958. 1960 iestājies LVK, kur  1965 abs. Ē. Berzinska čella klasi. 1963 pilnībā pārcēlies uz dzīvi Rīgā un līdz 1967 bijis operas orķ. mūziķis, spēl. E. Bertovska dibinātajā čellistu ans. (1963-67). No 1967 III dzīv. un strād. Liepājā, kur pasn. čella spēli MV un spēl. tās orķ., izveidojis čellistu ans, un vad. Liepājas MS orķestri. 1969-99 strād. Cēsu MS un MV, kur mācījis čella un kb. spēli, vad.  skolas orķ., čellistu ans. un stīgu kvarteta klasi. Tur 1973-75 diriģ. simf. koncertus. 1970 izveidojis mūz. novirziena klasi Cēsu 1. psk., čella klasi Valmieras MS, kā arī MS Jaunpiebalgā. Epizodiski bijis arī EDMV pedagogs (1982-87). Audzēkņu vidū  R. Macats, A. Dovmane, I. Petrovska, R. Birznieks, I. Galenieks, M. Ārents R. Ozols u. c. 1981 dibin. Ljas mūz. ped. kamerorķ., kas 1988 pārveidots par Vidzemes kamerorķ., un vad. to līdz 1993. Ar kamerorķ. piedal. Radio un TV raidījumos, sniedzis konc. Baltijas valstu pilsētās, kā arī diriģ. konc. Vācijā (1993, 1995, 1997, 1999), Zviedrijā (1993) un Polijā (1995). No 1996 G. ir Cēsu lielāko mūz. notikumu recenzents laikr.Cēsu Druva. Aranžējis ~ 30 skaņdarbus čellistu ans., ~ 50 – kamerorķestrim. Piedal. daudzās mūz. žūrijās. Bijis Cēsu pils. domes deputāts (1993-96). Dēls Gunārs G. pazīstams  roka mūziķis Igaunijā, meita Gaida Megi [Mägi] beigusi Tallinas kons. kordiriģ. nodaļu, bijusi laulāta ar diriģ. Paulu Megi. Brālis Aleksandrs G. māc. klarn. spēli Minhenes kons. Vācijā, dzīvo ASV un spēlē tenora saksofonu amatieru ansamblī.