Detalizēta informācija

Herberts Roberts Vulfsons dzimis pārdevēja Augusta Anša Vulfsona un viņa sievas Marijas Minnas (dzim. Deguta) ģimenē kā vienīgais bērns. Dzimšanas vieta – Rīga.

Mācījies Rīgas pilsētas Amatnieku skolā un tehnikumā (vakaros) un no 1934. g. septembra līdz 1939. g. – 1. Rīgas Valsts ģimnāzijā. Pilnu ģimnāzijas kursu beidzis 15.06.1939. 1937. g. kā abu mācību iestāžu pārstāvis saņēmis 7. godalgu un balvu – hokeja slidas – par piedalīšanos Latvijas Republikas Sabiedrisko lietu ministrijas rīkotajā aprakstu konkursā par dzimtās zemes apceļošanu. Šajās pirmajās skolu jaunatnes ceļojumu sacensībās 102 dalībnieki Sabiedriski-kulturālā departamenta Tūrisma nodaļai iesūtījuši aprakstus par tā gada vasarā veiktā ceļojuma iespaidiem. Kopā ar skolas biedriem – Herbertu Plūmi un Ziedoni Čubi – bija devies uz Vidzemi: ar riteni apceļota Dzērbene un Piebalga. Ceļojumā novērotais arī tika atspoguļots godalgotajā aprakstā. Ministrija aprakstus bija iecerējusi izdot grāmatā. 

Vēlēdamies turpināt izglītību, 1939. g. izturējis pārbaudījumus un iestājies Latvijas Universitātē. Lai iestātos augstskolā, apmierinoši nokārtojis iestājeksāmenu latviešu valodā, izturējis eksāmenus svešvalodā, latīņu valodā, jauno laiku un Latvijas vēsturē. 03.10.1939  uzsācis studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā. Studijas 1939-1940 ļāvušas izvairīties no iesaukšanas padomju dienestā, jo studentus neiesauca. Praksi izgājis Vācijā. Pēc atgriešanās pieņēmis lēmumu, ka nekad kā tiesnesis vai advokāts nekalpos padomju varai. Izlēmis studiju virzienu mainīt – 12.10.1942 apstiprināta pāriešana uz Universitātes Rīgā Veterinārmedicīnas fakultāti.

Studiju laikā mobilizēts Latviešu leģionā, kur 1943-1945 dienējis par veterinārfeldšeri. Viņa pienākumos ietilpušas rūpes par zirgiem, kara laikā šauteni rokās nav turējis.

1947. g. atgriezies dzimtenē un turpinājis studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārajā fakultātē. Pēc studiju beigšanas 1951. g.  piedāvāts palikt aspirantūrā, taču studiju turpināšanai trūcis uzņēmības, atteicies. 

Nodarbošanās: veterinārārsts. Strādājis Priekules rajonā par galveno veterinārārstu, Kuldīgas rajona Turlavas veterinārajā iecirknī, Kuldīgas MTS zonas kolhozā, Nīcas veterinārajā iecirknī, padomju saimniecībā "Nīca"  un kolhozā „Boļševiks” par veterinārārstu. Ļoti erudīts speciālists. Ja kādam bijuši profesionāli jautājumi, vienmēr izlīdzējis ar padomu, palīdzējis un perfekti uzstādījis diagnozi. Tomēr vairāk bijis teorētiķis, pats praktisku darbu veicis maz – „iešpricēt” nevarējis –, sirdī vienmēr palikdams pilsētas zēns.

Bijis ļoti izskatīgs vīrietis, sabiedrībā – īsts džentelmenis, pilns uzmanības, apveltīts ar lielisku humora izjūtu. Valoda, izteikumi un spriedumi liecinājuši par inteliģenci. Ļoti lepojies ar savu uzvārdu.