Bauskas novads: Mežotnes pagasts
Lijst van gedigitaliseerde begraafplaatsen
Over de gemeente:
Mežotnes pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos, Lielupes labajā krastā. Lielākās apdzīvotās vietas ir Mežotne - pagasta centrs, Ceplis, Garoza, Jumprava, Strēlnieki.
Mežotnes pils un senpilsēta bija Upmales zemgaļu zemes galvenais administratīvais centrs līdz 13. gadsimta vidum, vēlāk uz īsu laiku (1226-1251) tā kļuva par Sēlijas bīskapijas un Zemgales bīskapijas bīskapu rezidences vietu. Viduslaikos Mežotnes osta bija galvenā tirdzniecības vieta uz Lielupes ūdensceļa. Mežotne atzīmēta jau 1154. gadā Sicīlijā izdotajā arābu ģeogrāfa Idrisi pasaules kartē ar nosaukumu Medsūna. Rakstu avotos Mežotne pirmo reizi minēta 1219. gadā Indriķa hronikas beigu daļā sakarā ar tās iedzīvotāju vēlmi pāriet Rīgas bīskapa aizsardzībā pret citiem zemgaļiem un lietuviešiem. 1309.-1322. gadā Livonijas ordeņa mestra Gerhards fon Jorke vadībā Mežotnē uzcēla mūra pili.
Mežotnes muižu 1795. gadā Krievijas valdniece Katrīna II nodeva mūža lietošanā Šarlotei fon Līvenai. Līvenu dzimta Mežotnes muižu pārvaldīja līdz 1920. gada agrārreformai, kad tās īpašumā palika tikai Mazmežotnes muiža Lielupes kreisajā krastā.
1935. gadā Bauskas apriņķa Mežotnes pagasta platība bija 84,21 km² un tajā dzīvoja 1998 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Mežotnes, Garozas un Viesturu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Bauskas rajona Mežotnes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Garozas ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.
2009. gadā Mežotnes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Bauskas novadā.
