Loading animation
Also known as:
  • Karlis Mühlenbachs

Profession and/or employment:

Valodnieks

Cemetery
Sector

012

Row

Plot

081

Star
Document icon
Request data improvement

Detailed information

Kārlis Mīlenbahs (1853–1916) bija izcils latviešu valodnieks, pedagogs un leksikogrāfs, viens no “Latviešu valodas vārdnīcas” pamatlicējiem un latviešu ortogrāfijas reformētājiem.

Kārlis Mīlenbahs dzimis 1853. gada 18. janvārī Kandavas pagasta “Šķūtēs” mežsarga ģimenē. Skolas gaitas sāka Kandavas pagastskolā, turpināja Tukuma apriņķa skolā un 1871. gadā iestājās Jelgavas ģimnāzijā. No 1876. līdz 1880. gadam studēja klasisko filoloģiju Tērbatas universitātē, kur ieguva kandidāta grādu un saņēma universitātes zelta medaļu par darbu “Über die historisch-ethymologische Entwicklung der lateinischen Verba”.

Pēc universitātes beigšanas Mīlenbahs strādāja par skolas vadītāju un vācu valodas skolotāju Talsu apriņķa skolā, vēlāk Jelgavas ģimnāzijā (1889–1895) un Rīgas Aleksandra ģimnāzijā (1895–1916). Paralēli skolotāja darbam viņš aktīvi nodarbojās ar valodniecību, literatūrzinātni un folkloristiku.

Mīlenbahs bija viens no pirmajiem latviešu valodas teorētiķiem, pētīja sintaksi, leksiku un ortogrāfiju, kā arī bija jaunās latviešu ortogrāfijas pamatlicējs. Viņš publicēja ap 100 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu, tostarp grāmatas “Latviešu valodas mācība” (1895) un “Teikums” (1898). Kopā ar Jāni Endzelīnu viņš sāka veidot četru sējumu “Latviešu valodas vārdnīcu” (1923–1932), kas apkopoja ap 120 tūkstošiem vārdu un kļuva par vienu no Latvijas kultūras kanona vērtībām. 

Mīlenbahs bija pamatšķirkļu veidotājs “Latviešu valodas vārdnīcai” un vadīja Rīgas Latviešu biedrības Ortogrāfijas komisiju 1908. gadā, izstrādājot jaunās ortogrāfijas principus, kas ieviesa vienkāršotu burtu rakstību, piemēram, “š” un “č” simbolus, kā arī garo patskaņu atzīmi sakņu zilbēs.

Kārlis Mīlenbahs mira 1916. gada 27. martā Veravā (Igaunijā) Pirmā pasaules kara bēgļu gaitās un tika apglabāts Rīgas Lielajos kapos. Viņa darbs latviešu valodniecībā un leksikogrāfijā ir saglabājies kā nozīmīgs kultūras un zinātnes mantojums, un 1998. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija nodibināja Mīlenbaha balvu par ieguldījumu latviešu lietišķajā valodniecībā.