Detaljeret information

Dzimis Dignājas pagasta "Jaunzemjos" (tagad Ābeļu pagastā), mežsarga ģimenē. Akurateru dzimtas aizsācējs esot bijis kāds Napoleona armijas karavīrs, kas 1812. gada kara laikā dezertējis un palicis dzīvot Salas muižā pie Jēkabpils. Mācījās Biržu pamatskolā, pēc tam Jēkabmiesta pilsētas skolā. Nokārtoja skolotāja eksāmenus un strādāja par skolotāju Elkšņos (1898), Iršos (1898), Jumurdā (1899 - 1901) un Rīgā Iļģuciemā. 1903. gadā devās uz Maskavu studēt, bijis brīvklausītājs juridiskajā fakultātē. Studiju laikā apmeklēja Maskavas bibliotēkas, muzejus.

1904. gadā atgriezās Latvijā. Piektā gada revolūcijas traģiskajiem notikumiem veltījis savu pazīstamāko dzejoli "Ar kaujas saucieniem uz lūpām". Jānis Akuraters tika apcietināts trīs reizes. 1905. gadā viņš apcietinājumā pavadīja laiku no janvāra līdz jūnijam. 1906. gada janvārī viņu apcietināja otro reizi un ieslodzīja cietumā līdz jūnija beigām. Trešo reizi Akurateru apcietināja 1906. gada septembrī Zemgaliešu Birutas dzīvoklī, kur slepenpolicija bija ierīkojusi "slazdu". Apcietinājumā Akuraters atradās līdz 1907. gada jūnija sākumam, kad viņu izsūtīja uz Pleskavas apgabalu. No turienes viņš bēga uz Somiju, bet 1907. gada nogalē caur Zviedriju uz Norvēģiju. Oslo uzrakstīja bērnības atmiņu grāmatu "Kalpa zēna vasara".

1908. gadā atgriezās Latvijā. Pirmajā pasaules karā dienēja latviešu strēlnieku pulkos, piedalījās Ziemassvētku kaujās. 1917. gada novembrī viņu Valkā ievēlēja par Latviešu nacionālās padomes valdes locekli. 1918. gadā ievēlēts Tautas padomē. Ar Jāņa Akuratera kā Latvijas izglītības ministrijas rakstniecības un teātra nodaļas vadītāja rīkojumu 1919. gada 23. septembrī dibināts Latvijas Nacionālais teātris. Vēlāk bija Mākslas departamenta direktors, Radiofona direktors.